Elektroniski parakstīties var vietnē https://latvija.lv/pv. Pirms parakstīšanās būs nepieciešams autentificēties ar elektroniskā paraksta vai internetbankas starpniecību.

Fiziski parakstīties var vairākos veidos:

1.     PARAKSTĪTIES VAR SAVĀ PAŠVALDĪBĀ

Ja esi rīdzinieks, tad rīkojies sekojoši:

  1.  Sazinies ar Rīgas pašvaldības klientu apkalpošanas centru pa tālruni 80000800.
  2.  Informē, ka vēlies parakstīties tautas nobalsošanā par Grozījumu izdarīšanu Satversmes 110.pantā (par ģimenes jēdziena nostiprināšanu)  un vienojies par savu apmeklējuma vietu un laiku.
  3. Dodies uz konkrēto Rīgas pašvaldības Apkaimju attīstības un klientu apkalpošanas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļu.
  4. Pašvaldības speciālists apliecinās Tavu parakstu un pats to elektroniski piereģistrēs. Šis ir pašvaldības maksas pakalpojums, tāpēc Tev par to būs jāsamaksā 1.43 eur.

Lai apskatītu tuvāko parakstīšanās vietu, dodies uz: Parakstīšanās vietas Rīgā

Ja dzīvo citā novadā, tad noskaidro tuvāko parakstīšanās vietu savā novadā šeit: https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji

2.      PARAKSTĪTIES VAR ARĪ PIE NOTĀRA

  1. Sameklē tuvāko notāru šeit https://www.latvijasnotars.lv/  un vienojies par apmeklējumu.
  2. Par paraksta apliecināšanu pie zvērināta notāra jāmaksā nodeva:

- 12,10 €, ja notārs sagatavo paraksta apliecinājuma veidlapu, apliecina parakstu un ievada datus Centrālās vēlēšanu komisijas parakstu vākšanas sistēmā;

- 2,42 €, ja vēlētājs pats aizpilda un izdrukā paraksta apliecinājuma veidlapu Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, bet notārs apliecina parakstu.

  • Izdrukā veidlapu, kas pieejama Centrālās vēlēšanas komisijas mājas lapā un notārs Tavā klātbūtnē apliecinās parakstu. Dodies uz: parakstīšanās veidlapa.
  • Parakstīto veidlapu nodod iniciatīvas grupai “Latvijas vīru biedrība”

kontaktadrese: Rīga, Lāčplēša iela 23 - 11, LV-1011

Iniciatīvas grupas kontakti:  info@virubiedriba.lv, 26559304

Lūdzu paraksties un informē arī citus par iespēju parakstīties!

Katra balss ir neatsverami būtiska un palīdzēs noteikt Latvijas ģimeņu un bērnu nākotni un aizsardzību!

---------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Ģimenes jēdziena radikāla pārdefinēšana

2020. gada 12. novembrī Satversmes tiesa spriedumā lietā Nr. 2019-33-01, kurā tika apstrīdēta Darba likuma norma par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas tikai bērna tēvam, pēc būtības atzina viendzimuma pāra partnera tiesības uz bērna piedzimšanas atvaļinājumu.

Satversmes tiesā bija vērsusies sieviete, kuras partnere nesaņēma pēc bērna piedzimšanas paredzēto atvaļinājumu, un tiesa secināja, ka šī norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 110. pantam.

Taču Satversmes tiesa šajā lietā neaprobežojas ar minētā Darba likuma panta izvērtēšanu, tās spriedumā tiek piedāvāts Latvijas Republikas likumos līdz šim neesošs ģimenes jēdziena formulējums.

Tā bija Satversmes tiesa, kura savā 2020. gada 12. novembra spriedumā (lietā Nr. 2019-33-01) Satversmes 110. pantā “ielasīja” šādu, pavisam citādāku, jēdziena “ģimene” izpratni: “Ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm, kuru pamatā ir sapratne un cieņa. [..] Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskās kopdzīves rezultātā”. Tādēļ Satversmes tiesa nosprieda, ka Satversmes 110. pantā esošais ģimenes jēdziens sevī ietver arī viendzimuma partneru ģimenes,” vērtējot  Satversmes tiesas spriedumu, raksta tiesību zinātņu doktore juriste Baiba Rudevska.

Līdz šim Latvijas sabiedrībā un juristu vidē neizdiskutētā un daļai sabiedrības nepieņemamā ģimenes jēdziena pārdefinēšana rada pilnīgi citu ietvaru izpratnei par ģimeni, kāds līdz Satversmes tiesas spriedumam bija spēkā Latvijas Republikas likumos.

Tiesa uzņemas likumdevēja funkcijas

Pēc Satversmes tiesas 2020. gada 12. novembra sprieduma pasludināšanas vairākkārt ir ticis uzsvērts, ka tiesa ir grozījusi Satversmes 110. pantā esošo ģimenes jēdzienu, tādējādi piesavinoties likumdevēja funkcijas.

Politologs, Konservatīvisma studiju centra direktors Andis Kudors: “Satversmes tiesa izgāja ārpus savas kompetences robežām un uzņēmās likumdevēja funkcijas. Tā bija konstitucionāla krīze.”

Juriste Inga Bite: “Satversmes tiesa ar šo nolēmumu iet pāri savai kompetencei un iejaucas likumdevēja lauciņā. Gribu atsaukties uz Augstākās tiesas 2012. gada 1. februāra spriedumu, kurā, skatot līdzīgu jautājumu paplašinātā (septiņu tiesnešu) sastāvā, tiesa norādīja, ka, izejot no valsts varas dalīšanas principa, tiesa nav kompetenta tiesību tālākveidošanas ceļā divu personu faktisko kopdzīvi pielīdzināt laulībai un kopdzīves partnerim noteikt tādas pašas tiesības kā laulātajam.”

Satversmes tiesas tiesneša (šobrīd Satversmes tiesas priekšsēdētāja) Alda Laviņa atsevišķās domas lietā Nr. 2019-33-01 “Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam”: “Atzīstot apstrīdēto normu par neatbilstošu Satversmes 110. panta pirmajam teikumam, Satversmes tiesa, pirmkārt, ir paplašinājusi apstrīdētās normas mērķi un, otrkārt, ietiekusies demokrātiski leģitimēta likumdevēja darbības sfērā.”

Kādas sekas rada Satversmes tiesas spriedums?

Vairāku juristu vērtējumā, Satversmes tiesas spriedums, pārdefinējot ģimenes jēdzienu, ir klaji ignorējis vairāku spēkā esošu likumu normas. Ir notikusi vadīšanās pēc ideoloģiskiem, nevis juridiskiem un loģiskiem apsvērumiem. Turklāt sprieduma motīvu daļā izteiktie pieņēmumi par ģimeni ir pretrunā Satversmes garam un burtam.

“Latvijā šobrīd juridiski tiek pārdefinēts ģimenes jēdziens, tajā ietverot dažādas kopdzīves formas. Lai Latvija varētu pastāvēt un attīstīties, neiekrītot vēl dziļāk demogrāfiskajā bedrē, likumdevējam Satversmē būtu jānostiprina dabiskas ģimenes tiesiskā atzīšana,” uzskata Jānis Biķis, arhitekts, iniciatīvas par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē iesniedzējs (platformas “ManaBalss” uzturētāji šo iniciatīvu nepubliskoja).

Turklāt, interpretējot ģimenes jēdzienu un piešķirot juridisku spēku un likuma ietvaru dažādām (arī viendzimuma) kopdzīves formām, Satversmes tiesa ir radījusi lielu tiesisko nenoteiktību, kas praksē nozīmētu būtisku spēkā esošu likuma normu maiņu, lai spētu pildīt Satversmes tiesas spriedumā noteikto. Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš: “Atbilstoši Civillikuma (šobrīd spēkā esošs, – red.) Ģimenes tiesību daļas 214. panta jēgai par ģimeni ir atzīstami tikai laulātie un viņu bērni, kamēr tie dzīvo vienā saimniecībā ar vecākiem. Tātad normatīvais akts, kura uzdevums ir citastarp definēt ģimenes jēdzienu, precīzi noteic, ka ģimene ir balstīta uz laulību.”

Tiesību zinātņu doktore juriste Baiba Rudevska: “Problēma ir nevis ģimenes jēdziena paplašināšana, bet gan tā radikāla pārdefinēšana. Satversmes tiesa tagad ir tik plaši pavērusi absurda durvis, ka, lasot tās sprieduma motivāciju, vairs nevaram īsti saprast, kas NAV ģimene. Nav saprotams, kādēļ šajā jēdzienā tagad nevar iedefinēt, piemēram, daudzsievību, incestu, svingeru klubu utt. Runājot par Satversmes 110. pantu, Satversmes tiesa saka: “Šajā [..] normā lietotais ģimenes jēdziens nav konkretizēts un neizvirza dzimumu par kritēriju tādu personu noteikšanai, kuras atzīstamas par ģimeni.” Bet šis pants formāli neizvirza par kritēriju arī skaitu un pat bioloģisko sugu un ģinti! Vai ģimenes jēdzienā tagad ielasīsim arī suņus, kaķus un burundukus? Nu, protams, tiem, kas mīl dzīvniekus, tie ir kā ģimenes locekļi! Galu galā – Satversmē taču formāli nav pateikts, ka ģimene – tie ir tikai cilvēki...”

Vai ir risinājums?

Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams. Tajā ir uzsvērts, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība un ka valsts pienākums ir aizsargāt un atbalstīt dažādas kopdzīves formas, tostarp viendzimuma partneru kopdzīvi. Saeimai kā likumdevējam ir uzdots līdz 2022. gada 1. jūnijam mainīt Darba likuma regulējumu, kā arī izmainīt tos spēkā esošos likumus, kuros kā ģimenes pamats ir noteikta laulība – savienība starp vīrieti un sievieti.

Likumdevējam ir tiesības pateikt “nē” Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam attiecībā uz ģimenes jēdziena radikālo pārdefinēšanu. To mēģināja izdarīt Nacionālā apvienība, iesniedzot Saeimā likumprojektu par grozījumu Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz labot Satversmes 110. pantu, konstitucionāli nostiprinot ģimenes jēdzienu.

“Latvija ir demokrātiska valsts ar uzskatu daudzveidību un cieņu pret ikvienu tās pilsoni. Taču vienlaikus pastāv vērtības, kas gadu simtiem mūsu tautai un tās kultūrai bijušas īpaši tuvas un pat svētas. Viena no šīm vērtībām ir izpratne par ģimeni, kuras pamatu veido tēvs un māte – vīrietis un sieviete –, un viņu bērni. Līdz šim šāda izpratne šķita pašsaprotama, taču ar Satversmes tiesas lēmumu tas tiek apšaubīts. Lai neturpinātos dažādas Satversmes 110. panta interpretācijas, ģimenes jēdziens ir jāapraksta detalizētāk jau Satversmē un jāpadara maksimāli skaidrs un nepārprotams,” uzsver Raivis Dzintars, Nacionālās apvienības priekšsēdētājs.

Nacionālās apvienības iesniegtajā likumprojektā rosināts Satversmes 110. pantu izteikt šādā redakcijā: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, kas balstīta laulībā, asinsradniecībā vai adopcijā, vecāku un bērna tiesības, ieskaitot tiesības augt ģimenē, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis). Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.”

Diemžēl par likumprojekta tālāko virzību atbildīgā Juridiskā komisija šo priekšlikumu nav tālāk virzījusi izskatīšanai Saeimā.

2021. gada 16. jūlijā “Latvijas vīru biedrība” (kā iniciatīvas grupa) Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniedza iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam. Kopā ar iesniegumu tika iesniegts pilnīgi izstrādāts Satversmes 110. panta grozījumu projekts un tā anotācija.

Satversmes grozījumu projektā ir piedāvāts izteikt 110. pantu šādā redakcijā: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”

Lai tiktu izsludināta tautas nobalsošana par šo Satversmes grozījumu atbalstīšanu, līdz 2022. gada 29. jūlijam ir jāsavāc 154 868 paraksti. Šobrīd ir savākti nedaudz vairāk par 25 tūkstošiem parakstu.

Kas jādara?

Iedzīvotāji par Satversmes 110. panta grozījumiem var parakstīties elektroniski, dodoties uz saiti www.latvija.lv/pv, izvēloties iniciatīvu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” un parakstoties, izmantojot elektronisko parakstu vai ar internetbankas starpniecību.

Papīra formātā parakstīties par Satversmes 110. panta grozījumiem var, apmeklējot tuvāko notāru vai pašvaldību speciālistu, kam ir tiesības apliecināt personas parakstu (nobalsojot par iniciatīvu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”). Sev tuvāko parakstīšanās vietu savā novadā var noskaidrot vietnē https://www.cvk.lv/pv/apliecinataji. Parakstu apliecināšana ir pašvaldības maksas pakalpojums; pašvaldību noteiktā maksa ir atšķirīga – no 0,10 eiro līdz 2,85 eiro.

Parakstīties par Satversmes 110. panta grozījumiem ir ļoti svarīgi, lai mēs iestātos par bērna tiesībām augt dabiskā ģimenē un Satversmē nostiprinātu dabiskas ģimenes jēdzienu, kādu to saprotam līdz šim. Lai iestātos par ģimeni, kuras pamatā ir laulība – savienība starp vīrieti un sievieti, asinsradniecība vai adopcija.